Nakts skurbumā

Mākonis oranžā saulē iekritis,
bikšu atlokus mērcējis,
pelēku vaigu pret mani pagriezis...

Atspulgi putu mākonī,
grauž robu pat akmenī,
vēju met sejā...

Vakara atblāzma klusumā
pāršķeļ sajūtas mulsumā,
kāpēc aizgāji vējā?

Nakts skurbumā
vējš saulstaru aiznesis,
aiz apvāršņa kvēlojot atstājis...

Saulrieta atbalsis mākonī
krāsas un klusumu stīgo
manas sirds tuksnesī...

Manas domas un jūtas
ir aiznesis tuksnesis
glāstot smiltis vējā...