Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

kaijas viļņos - vējā

Liegi kā pieskāriens
švīkst spārni vējā,
vakara glāsti sejā...

Pieskārins, glāsts,
spārnu vēdas,
manas mazās pasaulītes bēdas...

Nakts skaita
viļņu šļakatas sejā,
diena - vientuļas kaijas vējā...

Mirdzums acīs
pieņemas spēkā vējā
no spārnu glāstiem sejā...

Tā diena vakarējā,
kad kopā traucāmies vējā
ar saulrieta sajūsmu sejā...
Viedokļi par dzejoli
 IZDOSIES  2005-06-06 17:29 
ir noskaņa,ir ritms,ir tēli,bet..kaut kā mazliet te trūxt.un netieku gudra-kā tieši.
 u_n_a  2005-06-06 17:33 
trūkst fotogrāfijas ar kaijām jūras viļņos, kura patreiz ir uz mana galda...
 izdosies_  2005-06-06 17:34 
varbūt...ieliec arī to.un būs-ir labi!!!
 u_n_a  2005-06-06 18:22 
Saulrieta atbalsis mākonī
krāsas un klusumu stīgo
manas sirds tuksnesī...
 izdosies_  2005-06-06 18:29 
nu re!!!!!!!!!!!!!
teicu Tev - IZDOSIES!!!!!!!!!!!!
 texasmen  2005-06-07 08:54 
Arī sirds tuksnesī reiz noteikti uzlīs lietus! No sākuma liksies ka ir slapjš, bet
kad sāks viss ziedēt... o-jēe! Gaidi- tā tas notiek jebkurā tuksnesī!
 u_n_a  2005-06-07 09:44 
Manas domas un jūtas
ir aiznesis tuksnesis
glāstot smiltis vējā...
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?