nosaukums veel nav dots...

man acis skataas tukshumaa,
un domas taalu prom.
nav veerc te dziljaa klusumaa
kaa krancim - pazuud doma...
tam visam paari maakonis,
un shaubos, vai veel tam ticu.
tam, ka manii murmonis
neseezh un negaida ``picu``.
taa pica ir mans praats,
galiigi, galiigi apmaats.
manas n-taas emocijas...
(vai kaac saskaitiit var vinjas?)
nu neesmu pie pilna praata,
ka ticu taadam murgam.
kaa meitene, kas tikko raata,
kaa pieskarties sunja purnam.
es riitaa jukshu praataa.
to es skaidri zinu.
bet shodien es veel ieshu aaraa,
``nezinot``, ko zinu.
un atkal jau buus smaids,
taads spozhs, auksts un ``maigs``.
kaa nekas nebuutu noticis,
kaa mani intreseetu tikai gaiss.

un tomeer (varbuut tomeer)
es nenospaargshu riit,
bet turpinaashu pozeet
dziivei veel riit un pariit?
dziive ir kaa maakslinieks,
kas iisti neprot gleznot.
ar otu uztriepts nieks
ir cilveeks - nemanot...