Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

dziive???????

seezhu pie datora
jau KURO stundu.
vaigi tik auksti
piere tik karsta.
pirksti tik pa keyboard skraida.
gribas kaut ko uzdrukaat.
bet neko sakariigu.
tad galvaa ienaak ideja
un pirksti saak kaa zibens skraidiit
APCHI...iesnas. bet nu neko.
briivlaikaa jaaizslimo.
kaa vienmer- tad kad ir briivs,
no iesnaam ne tuvu nebuusi briivs.
te peekshnji muchas balss:
miskasti iznes! bet jaku tik uzvelc,
aaraa baigais sals.
nee...tikai ne to.
to miskasti nolaapiito!!!
gribas saakt spaardiit
vienalga ko.
bet nu laipni: labi mammiit,
es jau naaku!
izeju koridorii uzvelku jaku,
mammas balss jau atkal saka:
pasteidzies, pasteidzies...
ai, kas tad tas?
beerninj, tu tak pavisam slims!
-nekas mamm, nekas..
vel jau var iztur...PCHI...
un atkal jau:
kristiin tuuliit pat ej istabaa.
jaku velc nost un datoru aaraa.
tuuliit gultaa un zaales dzert,
paskatiities tee vee un paguleet..
nu ko tu staavi??? kusties taksh!
labi mamm, bet luudzu ljauj,
man ideja kompii jaaiekrauj!
nee kristiin, tu taksh stulba!
slimojot kompjuuteru rubiit?
-laabi...- es nosaku un velkos istabaa
datoru izsleedzu un veel tam iesperu.
tad iegaazhos gultaa un noshkjaudos,
pagriezhos uz saaniem un nobljaujos:
MAAMMMM ATNES MAN SULU!!!
bet neeeeeeeee muchai jau buljons jaatnes...
veee, pretiigi un arii punjkjaini.
apchii veel buutu maigi teikts,
no savas dziives var palikt beigts!!!!
Viedokļi par dzejoli
 daguncis  2005-11-04 20:04 
Tikai izlasot šo dzejoli, es sapratu, ka esi meitene, bet patiesībā, paskatoties uz
manu niku arī var padomat, ka esmu puisis.
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?