Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

svaigums

Rīta svaigums,
Tev uzpūtis savu elpu,
Skropstās ieķēries rasas piliens
lēni, lēni piepilda telpu...

Vēja svaigums
Tev matos iejucis,
rasas piliens notrauktais
lēni, lēni pār miesu rit...

Ziedu svaigums
Tavu elpu apdvesis,
lēni ritošo lāsi
savās trauslajās rokās notvēris...
Viedokļi par dzejoli
 sikatrons  2005-05-20 14:45 
Kā nosargāt rīta svaigumu
dienas garajās stundās,
līdz vakara krēslai klusajai
to
lāsi noturēt saujās?
Mīlas karstajā elpā
ziedi pamazām vīst.
Rīta dzimšanas
stunda
ir mirklis pavisam īss.
 u_n_a  2005-05-23 10:07 
pietiks,
laikam, jau rīts mani sauc...
laiks mosties no sapņa
un strādāt
daudz...
bet apziņas dzīlēs
kāda pelēka ēna
neatlaidīgi sauc....
 Drusts  2005-05-23 19:49 
ooooou UNA.. Tev gan Labi uznācis!:) Vairāk kā tikai For$i!
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?