banāls saulriets II

autors: u_n_a [dzejoļi]

Pelēkas ēnas klejo,
gar mākoņa maliņu
saulstarīņš dejo...
silda tas domas
ar vieglu mulsumu
atverot zudušo
vakara klusumu...

Satrauktas
bezmiega nakšu
mulsās domas...
Varbūt pārdalām
dzīvē šai lomas?
Man gribas vēl klejot
un saulrietā pļavā dejot,
lai atkal aizietu smejot -
viļņu čalās...
pēc dvēselītes skrejot.

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
essenga	2005-05-18 15:53
labs dzejoļiitis
sikatrons	2005-05-19 09:44
gan saules lēkts,gan saules riets, ir brīnums virs galvas mums debesīs, kā gribas iegrimt šai zeltītā jūrā un nomazgāt sārņus no dveseles nost, un aiziet,aiziet uz neatgriešanos.....
u_n_a	2005-05-19 10:11
Bez miega, miera un sajūtām es sastingusi gaidu... cunami ar emocijām saceltu, lai pasaulē mani līdzi aizrautu un dzīves jūrā iemestu...
malva	2005-05-19 10:34
tas nevar būt (banāls)!
nirv	2005-05-21 12:00
lasot pat s`aku takti l`idzi sist `loti viegli las`ams un parociiks... patiikami.. arii asociaacijas saak raisiit
u_n_a	2005-05-23 11:04
Diena manējā skrien vējā matiem plīvojot sajūsmā spējā, kā trauksme vakarējā...

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!