Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Mēs neprotam..

Mēs neprotam dzist
Tā cēli kā sveces,
Mēs neprotam sevī uguni nest.

Nāk laiki, iet tikumi,
Viss arvien mainās,
Pagātni kārtojam tagadnes "Dainās".

Mācies reiz skatīties pasaulei acīs
Un sadzirdēt to,
Ko sirds tava sacīs!
Viedokļi par dzejoli
 sirsnucite  2005-05-15 11:32 
man patiik!=)
 Schvilpaste  2005-05-15 16:45 
bravisimo!!:)))))))))))
 Zalga  2005-05-15 18:46 
Un ko Aleksandrs Čaks par Tavu sirdi sacīs?
 chiekurs  2005-05-15 20:45 
Vinjsh saciis, ka pasaules aciis Tu esi puteklis, bet sirds Tava zeltaa un sudrabaa
viz!!! :))))
 Zalga  2005-05-15 21:15 
Ak, ja tā maksātu arī naudu...
 chiekurs  2005-05-15 23:55 
Un tur jau ir taa probleema, ka muusdienu sabiedriiba neko taalaak par naudu nav
speejiiga saskatiit!!
 Drusts  2005-05-16 12:42 
Mēs mākam neprast
 chiekurs  2005-05-16 12:49 
Un mums tas tik lieliski iznaak- kaa padomju laika skolniekam par Ljenina
deklameeshanu dabuut teicamu 5inieku!
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?