Cerība Rozā kurpēs.

Jau divas dienas
Uz pasaules sliekšņa
Es sēžu ar Rozā kurpēm,
Un gribas domāt to domu par diviem,
Bet tikai par vienu tā skan.

Var pasmaržot ābolus vasaras vidū,
Var dilles brist Rozā kurpēs,
Var ejot pa pļavu pienenes plūkt,
Var tieši tik cik gribās!

Var...iedvesma atnākt pie Tevis- var,
Bet vajag to sajūtu iesēt.
Dillēs iesēt un izjust caur smaržu,
Izjust caur smaržu, kas paliek.

Jau divas dienas
Uz pasaules sliekšņa,
Es sēžu ar Rozā kurpēm
Un domāju domu par to, kas paliek
pēc tam, kad āboli paiet...

Var aiziet tā sajūta pāri pa pļavu
Un neatnākt vairs nekad.
Bet pieneņu laikā pienenes ziedēs
Un āboli smaržos tāpat.

Un atnāks tā cerība Rozā kurpēs
Un atkal pēc Tevis kāds alks!