Kur te loģika

Sešos no rīta
Uz kaimiņu jumta
Kaijtēviņš mīcās
Uz kaijmātes rumpja.
Mēģināja sešas reizes,
Bet vai beidzis?

Tas bija komiski,
bet ne loģiski.

Kāpēc kaijas TO Rīgas centrā dara?
Kāpēc tās miskastes smakas šurp vada?

Es arī TO vēlos... bet tā kā toreiz -
pie Jūras Gara,
vēja un smilšu varā...

Tad arī bija brīži komiski,
un daži pat loģiski:
Kad suns savu saimnieku pastaigā veda,
Un kautrīgi skatu prom jūrā meta.
Kad lūriķis krūmos čubinājās,
Bet es kaislē drebinājos...
pie Jūras Gara,
vēja un smilšu varā...

Tikai tā cilvēka uz Zemes vairs nav(a).

... un tas it nemaz NAV loģiski.