Ziema

Ziemas vidū...lietus, kas raud loga rūtīs...
Tās manas versmes asaras.
Asaras par pagātni, par nepiepildīto sapni nomodā...
Par mobilo, kas klusē,
par benčiku, kas dedzina un dzeltē pirkstus...
Par velti dzīvoto.
Par rozi, kas logā ķērc,
par nesatikšanos, ko kliedzu...
Par neizbradātām basām pļavām,
par naktsvijolēm raganām,
par lūpām tvīkstošām...
Par noslēpumu visiem zināmo,
par kņudoņu dzemdē...
Par Brīšīrsu un Normenu Vonu.
Par nesaprasto, lūgto, nesaņemto,
pārprasto, neizdzīvoto...

Par to visu –
PROZIT!!!