Pamošanās nožēla

autors: AKAA [dzejoļi]

Pamošanās nožēla.
Kāpēc jau atkal?

Sakaltusī roze loga rūtī ķērc
Pret mēmo leduspuķi.
Saltā baltā sadedzinājusi
Asiņaino...

DZĒS, DZĒS šo ugunsgrēku
No atmiņu nolemtības
Un nākamības zināšanas!

Tik tuvu, tuvu jūtu, kā vēl nekad,
Šo dzestro zemapziņas elpu,
Kas tuvojas,
Lai iedzītu naglu pēdējo,
Un nožēla zustu...

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
Drusts	2005-04-13 14:49
E`eu:) nju gan satrakojies?!:) Tu tachu esi tik stipra lai kafiju uztaisiitu pati sev nju labi - ne gultaa,bet toties kruuziitee.. ..kautkur aizkjeeros.. ak jaa-zini- jau sen`enn`tos gadus apzinaati neglabaaju rozes kalteetaas:)
AKAA	2005-04-13 18:16
taa nav dzeja:) tas ir piefikseets dveeseles staavoklis. tieshaam pamodos un man par to bija zheel...
GreenyFrogy	2005-04-15 11:05
nevajag neko nezeelot, smel no taa visa sev to labo, jo kas bijis bijis. ja nebuutu taa bijis, tad sobriid nevareetu tik labi pierakstiit savu dveeseles staavokli!!!
izdosies_	2005-04-15 17:04
labs

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!