Vientulība

autors: sikatrons [dzejoļi]

Tavu vārdu es šonakt saucu
kā vālodze lietu sauc.
Pēc tevis es šonakt alkstu
kā cīrulis saules alkst.
Manai dvēselei aizlausti spārni,
mana dvēsele salst.
Sadzirdi!Saudzē!Sasildi mani!
-------------------------------
Klusumā veltīgi skan mana balss.

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
adias	2005-04-05 11:39
man patīk :)
u_n_a	2005-04-05 12:05
laikam jau nezinu, kurp lai es eju? par ko,lai es priecājos un kam lai smeju? -------- cik ilgi man iet vēl kopā ar Tevi un kāpēc atkal ļaut ievainot sevi? nav vairs vajadzības atrast īstos vārdus….
Danaida	2005-04-05 17:34
Labāk jau klusumā saukt!
ADRYANa	2005-04-05 20:56
FORSS :)
bucumulite1	2005-04-06 21:42
Ja mīlestībā kļūdijies,tak nesēro par to,bet pagriezies un pasmaidi un mili nakošo!!!!skaista dzeja.
chiekurs	2005-05-30 12:24
Un taa mees sevi pamazaam iztukshojam...pa laasiitei vien!

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!