Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Jautājums.

Saki,kā mīlēt man tevi,
tik klusi kā puķe zied,
tik skumji un skaudri,
kā aizejot dzērves kliedz?
Bet varbūt man nevajag mīlēt,
tik ņemt,ko vari man sniegt,-
šos nedaudzos ,gaistošos mirkļus,
kas kā mākoņi vējos iet?

Tu klusējot atnāc un aizej,
un nezinu-
raudāt un smiet...
Bet krūtīs man balta puķe
sāk ziedēt un nenozied.
Viedokļi par dzejoli
 u_n_a  2005-04-04 09:43 
Sapnis...
rozīte kaltēta,
vēja traucēta
trauksmainajā sirdī
iekritusi
zvaigzne...
tā dedzina un sāp,
ar svilinošu spozmi
 darry  2005-04-04 16:35 
super!
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?