Ielej,bāliņ...

Ielej,bāliņ,nodzer prātu,
ko nu vairāk dzers,
tev no pudelēm,kas izdzerts,
pieminekli cels.
Prāts,kas kādreiz bija prātīgs,
tagad šņabī slīkst,
bāliņš spogulī kad skatās,
pats vairs sevi nepazīst.
Pieķēries pie laternstaba
tā lai nepakrīt,
sev pie krūtīm sitot sola,
citus zemē mīt.
Kāpēc jāmin,kuri jāmin,
neaptver vairs prāts,
un pēc brīža tajos dubļos
bāliņš pats jau krāc.
Kāda likteņironija,
šņabim liels ir spēks-
daudzos karos nenokauta
sevi nokauj pati tauta.
Ielej,bāliņ!......

Nav kam liet