?!...

Lielām lāsēm līst rudens lietus,
manā dzīvē tas ielijis sen,
tur,kur agrāk ziedēja pļava
tagad purvs un akacis vien.
Tu mans edgars,es kristīne tava
tāds ir liktens,kas kopā mūs sien,
dzīves nasta ir kļuvusi smaga,
kājas dziļi muklājā stieg.
Mana mīla laikam par vāju,
bet nevajag pārmest un nevajag pelt.
Dieviņ,palīdzi,iedod man spēku
vismaz bērnus saulītē celt.