Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

viena diena...

Krīt sekundes traukā ar vakardienu,
Krīt lēni legāto tempā ikviena.
- ar pēdējo pilienu
pienāk rīts

Krīt lapas sen sētnieka samestā kaudzē.
Vējš noslauka visu, kas ceļu tam traucē.
Tik zarā pēdējo, to viņš saudzē
atnāca rudens

Krīt plakstiņi smagie kur gurdums
Prāts pretojas saldajam kārdam,
Krūts cilājas rāmāk, klusums sāk elpot,
iestājas miegs
Viedokļi par dzejoli
 Lodveida_zibens  2004-06-07 09:57 
Ir labi, kaut žāvas parāva mani ;)
 Trejperdis_Blusa  2004-06-07 11:33 
Es esmu ezītis Tiptops
Man komforta līmenis svarīgs
Un nepatīk gulēt sniegā.


Kad lietus pilina sīki
Un sētnieki lapas slauka,
Tad zinu – drīz pienāks
ziema.

Es ielienu lapu kaudzē,
Sev siltu midziņu taisu
Un noliekos ziemas miegā.
 lusho  2004-06-09 16:12 
=)))))))))))))))
neenu, komentaari pashi par sevi ir maakslas darbs.publika
interesanta.

dzejolis labs.
 varaviksne  2004-07-20 21:12 
Man gan lielākā daļa komentu liekas truli.
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?