Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Tumši baltas asaras...

Melnām līnijām notraipīts
Kārtējais sapnis...
Tavs lūgums apstāties vairs nelīdzēs,
Es to darīšu par spīti
Tavām tumši baltajām asarām...

Manas atmiņas ar Taviem solījumiem
Jau iekaisušas...
Ķērpju saknes lēnām sāk ieaugt
Tavos pazaudētajos vārdos,
Tavās tumši baltajās asaru lāstekās...

Saplīsīs klusums tūksoš melos,
Jo Tavas sirds bez mierinājuma salst...
Vairs nav jēgas nekam, ko es vēlos,
Jo Tavas asaras manā sirdī nekad nesakalst...

Es Tev lūdzu atdzīties sev,
Ka nevienam Tevis teiktajam vārdam nav atbalss...
Es Tev lūdzu tikai vienu tumši baltu asaru,
Lai aizskalotu Tevi
Līdzi visiem Taviem vārdiem,
Līdzi visiem Taviem nodevīgajiem meliem...
Viedokļi par dzejoli
 zenijago  2005-03-20 18:07 
...nu baigi melnaa dzeja...kur taa visa biezputra rodas?
 raganinna13  2005-03-21 17:36 
nu baigi forssa dzeja... man truukst vaardu...
 blusinja  2005-04-03 16:10 
ir labs, man jau patiik!!!!
 blusinja  2005-04-03 16:11 
ir labs, man jau patiik!!!!
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?