Neliels mikrobs...

(neliels ievads mūsu sarunai)

...Man pietrūkst tiešu vārdu...
Vējš, metāla ķēdēs iekalts,
Atkal nokavēs...
Tavām lūpām atveroties,
Es iegrimstu atmiņās, visu atceroties...


Būšu kā mikrobs Tavā sirdī-
Melns, nemanāms, taču nenotīrāms...
Tu būsi manā kā
sasalusi, auksta lāstaka-
Trausla, taču sāpīgi dzeļoša...
Bailes spēlē kārtis ar Tavām acīm-
Skatiens Tavas - tās trumpis,
Jūtas - pretinieks...
(kurš uzvarēs?)
Es iešu Tev nopakaļ
Un skaitīšu soļus,
Līdz Tu ierunāsies...
Būšu kā mikrobs katrā Eņģelu nopūtā,
Tavā paviršībā...


Tavas lūpas ir aizvērtas,
Ik brīdi līdzjūtīgi smaidot...
Man tas nav vajadzīgs,
Tu atkal aiziej...

(neliels nobeigums)