Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Mans Dators.

Es esmu izžuvis un pamests
Kā veca aka pagalmā
Es sadalījies divos, trijos
Tas īstumā jeb manā galvā?

Viens saka: tu liels, tu vari, ņem, uz priekšu, dari!
Otrs atpakaļ kā vēzis rāpjas. Stāt! Uz vietas! Pietiek sāpju!
Bet trešais, trešais tas nav es, trešais ir no pazemes, zem es.
Bet – ķermenis jau tikai viens
Kaut prātu daudz
Tie pārslēdzas kā ātrumi
Un trešajā pat klaudz
Daudz, daudz, daudz

Es guļu, guļam mēs, tas gan mums kopīgs, tas mūs vieno
Bet mostamies
Un jauna diena
Dators ieslēdzies, bet
Miesa viena...
Viedokļi par dzejoli
 hameleons  2005-01-24 10:17 
Preciizas cilveeciskaas izjuutas...
 Grace  2005-01-24 12:31 
Nedaudz baisi kļuva šo te lasot :) Lai gan - taisnība vien laikam ir - jebkurā
cilvēkā sadzīvo vairākas identitātes... :)
 piekraste  2005-01-24 18:48 
Ne jau Tev vienam tādas sajūtas...
 ieva987  2005-01-24 23:06 
Kaut arī aka izžuvusi, pamesta, tomēr tā nav aizbērta,... tāpat ir dziļa....
 Ernijs1  2005-01-25 21:06 
Patīk! :)
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?



Lietojam sīkfailus, lai personalizētu saturu un reklāmas. Sapratu