Dzīves termometrs.
Man saplīsa dzīves termometrs.
tie gabaliņi kā dzīvsudrabs pa grīdu kopā plūda,
tos lipināju kopā es,
bet “tas” vienalga zuda,
zuda roku pieskāriens tavs maigais, zuda acu skatiens, zuda...
utopija,
dzīvsudrabs atkal aizplūda...
| Viedokļi par dzejoli |
| betbetmens |
2005-01-20 18:34 |
| Un indīgs tas dzīvsudrabs... |
| Bils |
2005-01-20 19:15 |
...hmmm, kaadreiz beerniibaa, man reaali sapliisa termometrs, es tiesham meegjinaaju
dziivsudrabu sabiidiit kopaa ar pirkstu, bet nekas nesanaca, vinjsh pashkjiida
daudzaas mazas bumbinjaas pa visu griidu...vai indiigs...:)))...toreiz
nepagarshoju...:))) |
| betbetmens |
2005-01-20 19:34 |
| Tagad rīkotos savādāk??? |
| pooh |
2005-01-20 19:48 |
Jaa, dazjkaart Tas ir kaa zjogaa iestreegusi veersha aste, dazjkaart atkal kaa
dziivsudrabs, kursh ir un paliek taads dziiviigi nezuudoshi zuudosh un muus meeroshs. |
| LapsaE |
2005-01-20 22:20 |
Man tomēr sanāca gan ar pirkstu, gan bez....es pat dabūju to lielo glumo iekšā
sērkociņu kastītē, aiztaisīju to, kratīju un man bija pašai savas VISSMALKĀKĀS
lāsītes pasaulē........toreiz gan nesapratu, kur pēc pāris dienām tas brīnums
palika.......protams, ka iztvaikoja........mana paaudze bez dzīvsudraba ēšanas tāpat
dulla:))) Saostījušies ne to vien:) |
| LapsaE |
2005-01-20 22:21 |
| Dzejolim 1. rindiņa laba---ļoti rosinoša:) |
| ieva987 |
2005-01-21 10:07 |
Dzīvsudrabs ir indīgs!!!, nevis uz mēles uzliekot, bet gan ieelpojot, un vēl vairākās
paaudzēs!!!...to nedrīkst!!! lipināt!!! kopā!!! |
| issabely |
2005-01-21 10:13 |
nav veerts...
taa kaare lipinaat...salipinaat pluustoso, ir veel indiigaaka... |
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|
Reģistrējies šeit!