Ziedojums
Es atdusos rokās
Kā draugam tev.
Tu negribi mokas -
Šo mīlu sev.
Mēs nepratām kopā
Un šķirti – ne tik,
Vien liktens var nolemt,
Ka jāiemīl cits.
Mēs negribam šķirties,
Ļaut asinīm rimt,
Vēl gribas kaut mirkli
Otrā grimt.
Es ziedoju sevi
Un mīlu kā draugs,
Līdz mīlestība
Mūs atpakaļ sauks...
| Viedokļi par dzejoli |
| Plaanpraatinjsh |
2009-02-24 21:40 |
| Tu esi vella puika! |
| dadzitis |
2009-02-24 22:09 |
| Izturēsi:)) |
| Vejslota |
2009-02-24 23:03 |
| Sauks, sauks... :))))) |
| netaakaavisi |
2009-02-24 23:39 |
| Noteikti sauks..:) |
| Burve77 |
2009-02-25 01:34 |
| varbūt viņas lugā galvenā loma ir citam... |
| wip4 |
2009-02-25 07:44 |
| ..ir neizsakāmi skaisti, ja zini, ka atnāks...:) |
| smaidamirklis |
2009-02-25 08:20 |
| Man lasās kā galvenā varoņa mokas... |
| ehidna |
2009-02-25 10:10 |
Nu nu..kā draugs..?:)))Draugam vien jau nu asinis tik strauji neriņķo!Un vēl tā
grimšana...:))) |
| tavssargs |
2009-02-25 10:35 |
| Mainīji seksuālo orientāciju, ko..? Neiedomājies tikai armijā stāties! |
| netaakaavisi |
2009-02-25 23:32 |
| Bet skaisti..:) |
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|
Reģistrējies šeit!