adresēta lodeveida_zibenim ,nau ko aplikt citus .ja fantāzijas ir par maz.

ESEJA.
Tu jūties varens , ka visus apliec ,
Bet pats tu raksti tā itkā būtu probēlēma tevī pašā .
kāda psiholoģiska trauma , vai grūta bērnība .
tas ir nesaprotami.vai arī tā ir tava būtība .
tu murgaini raksti ,un nepelnīti kritizē citus ,
tev skauž , ka pats tu sūdīgi raksti .
bērnībā laikam tevi apbižoja daudz , ka tāds naidīgs tu esi ,
varbūt tu pārāk daudz lieto zāli , ka nevar saprast par ko tu īsti raksti .
vai par sevi , vai sapņiem vai dzīvi savu .
tev būtu jāapmeklē arsts , lai diagnozi tev uzstāda kāds ,varbūt sabiedrībai bīstams esi , ka tev pat rakstīt nav vērts .tā lode tev gan ir iespiedusies atmīņā dzīļi , laikam no aizmugures apbižots bieži esi .ka tevi atmiņas kā zibeņi dvēseli plosa un tu uzbrūts ik vienam , kurš labāk par tevi raksta.es varu derēt ka pats tu esi sīks un melns , tad kamdēļ tu apbižo citus , kuri no sirds ko raksta .padomā mīkstais vai turpināt tā aplikt citus ir vērts , jo ja tie visi sāks apliks tevi , tu jutīsies vien tāds pats sūds kāds tu pašlaik esi . Un dzīve tev labāka no tā nekļūs , tu esi nožēlojams savā būtībā , un apkār tev vis kļūs tāds , ja attieksmi pret citiem tu nemainīsi savu .tev laikam ir par maz uzmanības , tevī mīt pārāk daudz kompeksu , tu esi niecība un ciet no tās , nevajag jau sēsties uz tik daudz galvām ja tās tevī depresiju rada , un pašam sāp galva no tā ka uz galviņām uzsēdināts tiec tu pats.