Vienīgi tumši sarkanas rozes.

Tu vēlies to ziedu ar ērkšķiem asiem,
Asins piliens krīt uz balta sniega,
Tava vienaldzība ir šie ērkšķi asie ,
šīs asinis ir mūsu dzīves prieks.
Tu iznīcini to ko mīli,
un mana dvēsele tavos apskavienos maigos ,
Novīst kā tumši sarkans rozes zieds .
Tev jau rūp tik vien tie zvaigžņu rati ,
Bet par mani aimirsi tu pati .
Ir pārāk skumji , lai justos jauki ,
Pārāk auksti ,lai būtu viens.
Tāpēc rokā Man ir tumši sārta roze ,
Kuru dāvāt varēšu ,kad no jauna
kādu sirsniņu es mīlēšu.