Domu savārstījums skumju uzliesmojumā....

Šodien viss ir normāli, viss ir absolūti normāli,
nav vairs dažādību kokteilis, ir tikai slikti, skumji, bēdīgi.
Bezjēdzībā apskaujos, guļot pelnu traukā.
Kāpēc vispār man ir tik skumji?Laikam esmu stipri griezīgi vāja.
Mana sirds pārvalda prātu.Emocijas mani nogalinās.
Sāpīgie mirkļi aprīs, miglā slīkšu...
Es nevēlos pazust, bet manis jau šobrīd nav...
Kāds mani izrāva no būtības un apraka mežā,
lai tur sapūstu un saaugu ar nātrēm.Nobira rasas lāse - asara mana.
Un nepietiek ar atliekām, man vajag pilnību.
Pašlaik man ir tikai putekļi no iztukšotas mēslaines.
To sauc par tukšumu, kas nokauj sapņus un laimi, nekā nav...

2003. gada jūlijs