Būt laimīgam

Doma slīd lēni, lēni
Kā virpuļvējš reibina mani.
Neredzama sidrabbulta
Caururbj man plaukstu.
Maigi pieskaros Tev
Ar savainoto roku,
Tu nodrebi miegā snaudot,
Laimes asara mazgā vaigu.
Mūs vieno tik tāds nieks
Kā laimīgas sagadīšanās,
Pārējais ir putekļains miers,
Bez pilnīga satura.
Nokalst tā sarkanā roze,
Kas mūžīgi man ziedējusi.
Tikai vājas atmiņas
Saglabā nostaļģisko savdabību.
Šis miers līdzinās kapam,
Laime ir kā zārks,
Kā zārks, kurā Tu esi iestrēdzis,
Bez alkām un kaisles.
Tu esi kā mironis
Ar nedzēšamu smaidu sejā,
Tu stāsti man, cik laimīgs esi,
Bet neprasi,
vai mani tas maz interesē...
Nē!