Tu esi...

autors: Ostap [dzejoļi]

Tu esi mana saule,
Kas ziemās kož,
Bet vasarās svilina.

Tu esi mans ūdens,
Kurā slīkstu es,
Kura ir par maz.

Tu esi mans gaiss,
Piesārņots, putekļiem pilns,
Kurā elpas man trūkst.

Tu esi mans prieks,
Kas aizžņaudz rīkli,
Kas izbojā vaibstus.

Tu esi mans laiks,
Kurš velkās kā gliemis,
Kurš nedziedē brūces.

Tu esi mana mīla,
Kas apskauj mani,
Kas saspiež līdz nāvei.

Un beigu beigās
Tu man esi - NEKAS!

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
delila	2004-09-04 20:19
visu laiku- tu esi mana(s) un beigaas- tu man esi nekas! nav taakaa mazliet par pretruniigu? vispaar jau labs...
mazaa_sirsninja	2004-09-05 15:03
man vispaar loti patiik atskanjas bet shis dzejolis man patiik taads kaads ir;) saprast var tikai tie kas zin... ;)
gatiic	2004-09-05 20:29
manupraat bez peedeejaam 2 rindaam var iztikt... ja to nebuutu, tad buutu gandriiz ideaali...
Ostap	2004-09-06 16:08
nu jaa... sirsninjai taisniiba... to var saprast tie kas zina!:)

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!