Greizsirdība.

Greizo spoguļu karaļvalstī
Greiza sirds no greizsirdības akla
Patiesību vairs nesaskata.
Tic melu putna saldajai dziesmai,
Tic tenkām, kas pa pasauli skrienot,
deviņus pārus apavu noplēš.
Savas durvis ver blēņām un niekiem,
Vien patiesību nelaiž tur iekšā.
(Patiesība kā ubadze bāra
Paliek atstumta sēžot uz sliekšņa)
Tā ūdens glāzē saceltā vētra
Nerimst un tikai pieņemas spēkā.
Viss, kas kādreiz bij tīrs un dārgs,
Tiek izmainīts viltus sīknaudā lētā.
Greiza sirds greizas taisnības vārdā
Mūsu dzīvi uz pusēm nu ārda.
Un brīdī,kad atkal redzīgs tu tiec,
Sāp patiesība, ka esi jau viens.
Ka greiza sirds ir kā lāsts, kā posts.
Tās dēļ nu vari pirkstos sev kost.