Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Tava krekla podziņa.

Es esmu podziņa pie tava krekla.
Vairs tikai vienā diegā turos,
Un nezinu, cik ilgi spēka būs.
Diendienā tavi pirksti
Mani rausta tik nesaudzīgi,
un nejūt - tas pēdējais diegs
No tavas vienaldzības var trūkt...
Kur iesi tu tāds, ar kreklu vaļā?
Tas vientulības vējš kā čūskulēns mazs
Tev azodē līdīs stindzināt sirdi.
Bet tev jau to tagad vēl nesaprast...
Kamēr vēl laiks, kamēr vēl vari
Ar mīlestību pie sevis piešuj mani,
Neļauj man pazust pasaules burzmā.
Es negribu citam, es negribu citur,
Kā vienīgi tavam kreklam un tev
Derēt un piederēt.
Viedokļi par dzejoli
 lamzaks  2017-08-28 08:53 
Esi rāvējslēdzējs.
 Susurlacic  2017-08-28 16:19 
..filozofiski.. bet turēties par katru cenu kā diedziņā .. ar nav īsti prātīgi :)
 straume22  2017-08-28 19:34 
Pie viņa krekla kādreiz sprausts es rotājos kā ordenis, man pierē piecas zvaigznes
bij, nu karājos kā medaļa...(atceras viņa kreklu)
Visumā ļoti fascinējoši,
oriģināli.
 bariss  2017-09-04 21:42 
Es vēlētos - par pogu tavai blūzei kļūt...
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?



on-line.lv
Lietojam sīkfailus, lai personalizētu saturu un reklāmas. Sapratu