Dvēselēs

Šorīt Tu tāda mazrunīga.
Es paņēmu ģitāru rokās -
Skaņoju līdz pārplīsa stīga.
Dziesma palika sirdī – neizrakstīta.

Saule aiz loga spēlē ēnu spēles,
Bet es te klusumā viena -
Paslēpusies no dienas,
Zīmēju sapņu kuģus uz sienām.

Vēl tik daudz neredzētu jūru
Un zemju neapgūtu!
Un atkal no jauna jūtu -
Kā lidot tur es gribētu!

Es iedraudzēšos ar vēju,
Kas dejo koku galotnēs!
Lai tas uz dūjas spārniem aiznes Tev
Manas ilgu pilnās vēstules.

Šorīt Tu tāda mazrunīga.
Es lasīšu no acīm Tev –
Cik daudz ir bijis dzīvē vētru,
Kas cirta rētas dvēselēs!

Cik daudz ir bijis aklu sāpju,
Ko vārdi nodarīt tik spēj!
Cik daudz nedziedātu dziesmu
Apraktas mūsu dvēselēs.