Tauriņa spārniem

Tauriņa spārni sašķērēti,
Dubļos mērkti, smagi.
Vairs neaizlidot nekur!
Tik nolauzt tos, un skriet līdzi skudru bariem.

Visu pieņemtās, zināmās trajektorijās
Ieskriet rutīnas labirintos.
Necerēt vairs uz debesīm,
Bet pieplakt ar vēderu zemei.

Tik grūti ir būt savā vietā.
Vēl grūtāk nebūt.
Noķert pēdējo saules rietu
Un vienatnē dienas vadīt.

Tauriņa spārni - samtaini, viegli,
Maigiem toņiem klāti -
Lika reiz smaidīt acīm tām,
Kas tagad asaru māktas,
Neredz vairs ikdienai pāri.