Tev,Mīļais mans,es pateicīga…

Kur sieviete,kam līksmāk dziesma vītos,
Kam visas vēlēšanās piepildītos?
Ak nāc Tu,Mīļais,avots katram priekam
Un piepildīts visām ilgām manām,
Nāc pievienoties dziesmai!
Ne nopūtām tā skan,ne bēdām liekām,
Pēc kurām laimi vēl jo saldāku mēs manām,
Bet mīlas uguns liesmai,
Kas,manī degdama,liek atplaukt dziesmai,
Lai tā ap Tevi,manu Mīļo vītos.
Kad pirmo reizi uzrunāji mani,todien
Tu manām acīm,Mīļais,redzēt ļāvi
Kā jaunekli tik košu sevi -
Kam līdzīgs vairs neviens nav rodams šodien,
Nedz pārāks kaislē,cēlumā un stāvā -
Tik kvēli uzvarošu.
Tev dziesmu līksmāko par to es došu,
Kur Tava balss ar mani kopā vītos.
Bet visu saldo sniedz man prieka malku,
Ka vienlīdz tīkama es Tevim esmu.
Tev,Mīļais mans,es pateicīga!
Šai pasaulē man remdēta ik alka,
Jo Tev es uzticīga -
Būs nopelns Tavs pie Tevis,Mīlestība,
Un vērs mums debessvārtus,zvaigžņu vītos.