Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Dzīvei.

Par vienu stariņu sīku,
Ko zvaigzne pusnaktī dedz,
Par vienu tīteņa stīgu,
Kas koka kailumu sedz,
Par vienu mirklīti laimes
Ko dvēsele dvēselē rod,
Par vienu gabalu maizes,
Ko drupinot baložiem dod.
Par vienu brīvības rītu,
Ko putni spārnu galos jūt,
Par vienu sapni – tik tīru,
Kas palīdz naktī man būt.
Par mīļu elpu pie vaiga
Un vārdiem, kas klusējot skan
Es mīlēšu tevi, dzīve –
To visu tu dāvini man!
Viedokļi par dzejoli
 klusaisMiileetaajs  2011-11-07 21:21 
Bet man bez tā visa ir vēl arī BMW! :)
 kwazimorda  2011-11-07 21:22 
Ir,ir! Pats redzēju!
 Andromedas_miglajs  2011-11-07 21:29 
Man gan nav, bet iztieku tīri labi!
 klusaisMiileetaajs  2011-11-07 21:35 
Kā ir, tā jādzīvo, jā! :)
 lapsu_aacis  2011-11-07 22:13 
ja pareizi aCCeros, babulis nosoliijaas te nekad neko nerakstiit. :)

nesaturiba?
babulju iSpratne parj soliijumu tureeshanu?
citas versijas?



dzeji veelarvien tie pashi - konDZervu fabriikja chaika pakotaaja nr 9
shtanceetaas burciinas. nekas naU mainijies.
 Andromedas_miglajs  2011-11-07 22:51 
Ne man tev, mazulīt, jāklausa, ne jāatskaitās. Tev labāk vajadzētu padomāt par savu
komentāru rakstīšanas stilu. Nu neatbilst tas 33 gadu vecumam...
 lauvene4  2011-11-07 23:09 
Katram, protams, ir sava toņkārta, tomēr saldsērīgā diez vai iederas mūsu gados:(
 lauvene4  2011-11-07 23:16 
Ja lasīsi mīļotajam, viņš skatīsies Tevī, nevis klausīsies vārdos.
Ja lasīsi
vienaldzīgajam, viņš dzirdēs tikai monotonu atkārtošanos.
(vari neņemt galvā, jo
kritika parasti mēdz būt sakāpināti smaga artilērija)
Pirms gadiem 20-30 es tādus
rakstīju apsveikuma kartītēs. Noteikti ir, kas raksta vēl šodien.
 Plaanpraatinjsh  2011-11-08 08:24 
Žēl,ka lūzušās sirdis nav pieminētas,kuras eņģeļi dziedē.
 tavssargs  2011-11-08 09:32 
Andropovs miglā.
 Harijs_Kruuze1955  2011-11-08 10:17 
Nu un? Lai cilvēks raksta, kā sirds viņam liek. Es saprastu, ja šis būtu tirgus
placis, kur katrs savu figņu slavē. Nav jau no tās vienas otras "jauneklīgās" dzejas
arī vairāk nekā.
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?