Vērmeles zieds
Es šodien esmu tik rūgta,
Cik rūgti vērmeles zied.
Man šodien vienalga, cik ļoti
Par neteiktiem vārdiem tu ciet.
Man šodien jau ir vienalga,
Kur savas rokas tu liec,
Vienalga, cik reizes par tevi
Tur, kokos, vālodze kliedz.
Vienalga, ka slāpst tavas lūpas
Un veldzi lūdzas man dot,
Bet es esmu šodien rūgta
Un mācos vairs nepiedot.
Ne tavām rokām, ne lūpām
Vairs negribu pieskarties –
Tu mani mīlot, mans mīļais,
Vienmēr biji nepatiess.
Es šodien esmu tik rūgta,
Cik rūgti vērmeles zied.
Vai manu gaistošo ēnu
Vēl ceri noturēt ciet?
| Viedokļi par dzejoli |
| mmagda |
2011-10-23 00:15 |
mīlot un nepatiess?
nepiedošana ir grēks. |
| klusaisMiileetaajs |
2011-10-23 09:00 |
Čalis varbūt visu pulveri uz tevi izšāvis, bet tu uz šo šitā..! Nu, nesanāca pāris
pēdējās reizes, bet tāpēc jau nevajag uzreiz vālodzi virsū rīdīt! Pabaro šo kārtīgi,
ielej 100 gramus Hennesy, un viss būs atkal OK.
Es gan domāju, ka arī pašai dusmas
drīz pāries un tad nebūs vis vienalga, kur šamajs savas rokas liek. :) |
| beatriche__ |
2011-10-23 12:21 |
KM..ka vienreiz kāda Tev nekrāmē ar to, kas pa rokai pagadās:))
mmagda..kopš kura
laika nepiedošana tiek uzskatīta par grēku, apžēliņ..tas ir pavisam kas cits.un, ja
tā sāpe vēl ir gluži svaiga..Vienīgi tā naivi šķita, ka mācamies visu dzīvi piedot.Ne
jau otra, bet sevis dēļ.(piedod un patriec šamējo:))
Dzejolis - vārdi kā oļi upes
dibenā ..noslīpēti gludi..varbūt pat par daudz.Bet - visu cieņu. |
| mmagda |
2011-10-23 15:33 |
jā, beatrich, mēs esam aicināti piedot saviem parādniekiem, jo nepiedošana posta mūsu
dvēseles, un postīt dvēseli ir grēks. Zinu, ka ļoti grūti un saprotu šo rūgtumu, bet
"mācos vairs nepiedot" nav laba doma. |
| kwazimorda |
2011-10-23 16:07 |
Bail pat padomāt,kur savas rokas liek neķītrais klM,bet pie autores teiktā tik
neķītras domas nerodas.Iespējams... |
| assortina |
2011-10-23 19:04 |
| Vērmeļu tēja esot ārstnieciska! :)Jā, viss tā gludi un smuki! |
| Plaanpraatinjsh |
2011-10-24 09:42 |
| Vērmele rosina ēstgribu. |
| Naktsvijole_es |
2011-10-24 10:22 |
| Tik rūgti ziedi... |
| tavssargs |
2011-10-24 17:08 |
| armijā tev šos niķus izdzīs. |
| Andromedas_miglajs |
2011-10-25 16:17 |
Ja ir piedots, bet tad cilvēks izrādās nelietis un parazīts - vai arī tad ir
jāpiedod atkal? |
| beatriche__ |
2011-10-26 11:01 |
Jāpiedod, jo nekas nesagrauž pašu cilvēku kā nēsāts sevī rūgtums, aizvainojums un
smagums.Ja cilvēks ir tik ļauns - kā viņu turi savās domās, jo vairāk ir jāpiedod..un
jāpadomā - kāpēc šamējais ganās Tavā tuvumā..Un nekas nav tā kā izskatās.Neviens
nevar būt tik ļauns.. tam vienkārši neticu.:)man patika Kamī doma ~viņš to uzskata
par milzīgu augstprātību kādam ko piedod vai nepiedod..viņš aizmirst un dzīvo
tālāk.Turklāt, mana pārliecība ir ~katru dienu noārdīt savus aprobežotos priekšstatu
rāmjus par cilvēkiem un dot tiem jaunu iespēju ~ sev un otram.Paskaties uz tām
nīgrajām, nomocītajām sieviešu sejām..:)Lai veicas pieveikt to pūķi sevī:) |
| Andromedas_miglajs |
2011-10-26 18:14 |
Nav manī pūķa.
,,Šamējais" vairs neganās arī manā tuvumā, jo te viņu tagad pazīst kā
raibu suni, bet citā pusē, kur kāda cita muļķe atkal tic viņa saldajiem vārdiem. |
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|
Reģistrējies šeit!