Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Par Tevi bez manis.

Kā rozes zieds zied Tavas lūpas
Kā liepu nektārs garšo skūpsts,
Bez mitas laika dzirnas griežas,
Viss trūd,viss irst,viss tumsā rūs...

Ar kaismi tver pēc ūdens glāzes,
Pēc maizes kumosa ik dien’,
Kā zāle tvīkst pēc lietus gāzēm
Tā Tava sirds pēc manis skrien...

Apskauj manus plecus sapņos
Manos matos pirkstus ver,
Kas Tev dzīvē saldmi piedos
Kā ,lai zin cik Laime sver?...

Pa Taviem sapņiem ēnas maldās
Pa manu sapņu miglu stieg...
Un smaržo magnolijas saldās,
Un ziemas ķirša ziedi snieg...

Pie sevis pieradini jūru,
Gan jūras šalkas tās,gan vēja spītu,
Un mastā iekar drosmes buru –
Ar nakti bailes aust un noriet tās ar rītu....

Viedokļi par dzejoli
 klusaisMiileetaajs  2011-01-11 09:06 
Beigās izrādās, ka šis ir jūrnieks. Tagad man viss skaidrs. :)
 Just_  2011-01-11 10:37 
Gan vēja spīts ir manī, gan zilās jūras tāls... nav nekā jauna šajā dzīvīte.
 laukroze  2011-01-11 11:58 
aizkustinoši..:)
 tavssargs  2011-01-11 12:36 
Stājies armijā!
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?