Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Caur atvērtu logu.

Caur atvērtu logu,
Zem debess, aiz saules
Es pastiepju roku,
Lai mani prom aiznes.

Ar zeltītiem dzīpariem
Cauršūtas ēnas –
Kas glāstošiem taustekļiem
Šurp smaidus atnes.

Ieklausies šalkoņā
Nāk, kas no lapām:
Remdējies atmiņā,
Domās tik labās.

Lietainas lāses
Kā rotas uz delnas;
Vij ziedu virtnes –
Plēn, pārtop pelnos.

Pienāk kad rudenī
Vējiem klāt auru laiks,
Lapas griež putenī –
Krāsojas Zemes vaigs.

Birst pāri vējam
Kā ziedlapu pūlis
Sniegpārslas dejojam,
Daiļojam rūtis.

Un atkal es manu
Kā pazib gar paksi,
Vien ēnainu zvanu,
Kas iezvana takti.

Viss ritmā rit ilgi
Bez apstājas traucas,
Tie ir gadalaiki –
Tā cilvēkiem saucas.
Viedokļi par dzejoli
 klusaisMiileetaajs  2011-01-11 09:09 
Tiešām mudozvons, ka aizmuka gar paksi un neņēma šis tevi līdz! :(
 GedertsPiebriedis  2011-01-11 11:58 
Tā ir. To nenoliegs neviens šīs burvīgās dzejas cienītājs.
 tavssargs  2011-01-11 12:37 
Daļēji piekrīt GP, bet varēja būt pāris rindiņas par Dzimtenes aizstāvjiem arī.
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?