kad pie Tevis skāros...
Svēts man tas brīdis,
Kad pie Tevis skāros.
Cerēju,
ka viss vēl pāries.
Nepārgāja.
Pie Tevis vēl ciešāk turos.
Turos oglēs,nodeguļos,
Atmiņu ugunskuros.
Kad mūžs uz ledāju pusi svērsies.
Gribēšu acīs paturēt Tevi,
Kad tās ciet vērsies...
| Viedokļi par dzejoli |
| assortina |
2009-07-05 23:11 |
| Mazliet skumja noskaņa!! Man patika!! |
| Virgin |
2009-07-05 23:23 |
| Gan jau pāries un pārsāpēs,zinu no dzīves pieredzes:)) |
| ija9 |
2009-07-06 01:38 |
| :((((( nāk raudiens. Pa visiem būsiet saraudinājuši arī mani... |
| klusaisMiileetaajs |
2009-07-06 07:05 |
| Tun gan esi smuka..! :) |
| Plaanpraatinjsh |
2009-07-06 08:00 |
Neturies,uzcep karbonādi un no klM nekad vaļā netiksi,re,viņš jau Tevi sauc
mīļvārdiņā "Tun", nezinu no kā tas atvasināts. |
| Naktsvijole_es |
2009-07-06 10:12 |
| skaisti skumjš...atmiņu ugunskuri ir tie,kas deg visilgāk... |
| Bils |
2009-07-07 14:06 |
| mjā. |
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|
Reģistrējies šeit!