8:15

Ko vēlies, tu man sacīt,
Ak, sirds, mana trauksmainā:
Gaišas asaras, kā pupas bārstīt
Tu liec man rītā sarmainā!

Vējš svaida zeltainās lapas,
Lietus lāses pie bruģa tās līmē;
Rīta Mākslinieks uzjauc krāsas,
šo rītu tas glezno un zīmē.

Es jūtu līdz ar asarām savām,
Kā negudri sities, mana sirds;
Klausos bungu rīboņās tavās,
Šķiet, Mākslinieks arī tās dzird!

Tas smaida, jaucot gaišāko toni,
Kam saulstariņš jāraida gleznā;
Mērcē otu un uzklāj ar joni,
Viņš pārvērš pelēko greznā.

Tagad zinu, ko vēlies man stāstīt,
Ak, sirds, mana romantiskā...!
Par dabas daili tu nerimsties klāstīt
Man šajā rītā fantastiskā!


sacerēts 2008 gadā