Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Mana saule...

Pie zaraina un sakaltuša koka
Tikai viena saule spīd,
Tik skumīgi, ar skatienu uz leju.
Visapkārt tumsa,
Gaiss stindzinošs, kā ledus plaisa....
Kur esi tu,
Mana saule, mana gaišā debess?
Man acīs tu vien rādies
Starp tumsas un gaismas stariem.
Logu gaišās rūtis
Vakaros apgaismo manu mājupceļu
Kā maija ziedi lietū,
Tie plūst un zied straumei pretī,
Bet ūdeņiem aizejot, aizej tu...
Zaudējums pārtop sāpēs...
Margrietiņa ugunīs trīcošām ziedlapām...
Bet ozola stiprais stumbrs
Zemē ielaidies saknēm dziļām,
Dzīvības sulas sūcošais vampīrs....

Mākoņi laižas jau zemzemes laidumā,
Kalni, skopuļi, sudrabā tīti.
Tur saule bezspēkā krīt,
Tur zeltā viss tīts un aizmirsts...
Tur tu un es,
Kā sapnis zudušais...
Viedokļi par dzejoli
 FAETONS  2009-03-31 09:02 
Visu sabojā "Dzīvības sulu sūcošais vampīrs...", par ozoliem tā neraksta,tas drīzāk
atbilstu latvāņiem.:)
 Vejslota  2009-03-31 09:17 
Vispār jau dzirdēts, ka koku auras iedarbojas uz cilvēku. Te gan būtu jārunā kādam
speciālistam, kas pateiktu, vai ozols tiešām uz cilvēku iedarbojas vampīriski. Bet
izkatās, ka autoram šobrīd viss radās tumšās krāsās...
 ZARNU_MAISS  2009-03-31 09:53 
Ūdens noņem ķermenim spriedzi - izpeldies.
 ne_jau_taa  2009-03-31 11:34 
Tur pat saule bezspēkā krīt....:(
 Plaanpraatinjsh  2009-03-31 12:31 
Sapratu,ka pie zaļiem un augošiem kokiem spīd vairākas saules. Jā,pastāv tāda
hipotēze,ka mūsu Saules sistēma faktiski ir divsauļu,tā otrā riņķo pa elipsi un
drīzumā atgriezīsies.
 assortina  2009-03-31 20:16 
Drūma aina!
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?



Lietojam sīkfailus, lai personalizētu saturu un reklāmas. Sapratu