Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Balts tuksnesis...

Visapkārt sniegs,
Tas putināt nepārstāj,
Pārslas lielas un mazas
Vējā neļauj man turēties kājās.
Un man vairs spēka, spēka nav
Cīnīties ar to, kas neapstājas.
Ir Māte Daba mainījusi visu,
Tās likumi ir savādi ik dienu,
Ja agrāk draugos bija tā ar visiem,
Tad tagad tukšums vien, kā balta siena.
Ne paiet, ne vairs skatīt saules rietu...
Es neredzu ne dzīvnieku, ne augu.
Visapkārt tikai tuksnesis ir balts
Un stāvu es pa vidu
Nobijies un stalts.
Un bail pat soli spert...
Tā stāvu es, kā manta
Kas tīta baltā palagā,
Kā akmens salta...
Tā sevi atrast man bij lemts.
Te palikšu,
Un dzīvos tikai sirds...
Viedokļi par dzejoli
 FAETONS  2009-03-31 09:05 
Pieņemams,bet iebildes jau var atrast vienmēr.
 Vejslota  2009-03-31 09:12 
Patika autora attēlotās izjūtas sniegputeņa vidū.
 ZARNU_MAISS  2009-03-31 09:54 
Ja nav spēka,tad ar steigu sāc nodarboties ar organisma attīrīšanu no visa negatīvā.
 ne_jau_taa  2009-03-31 11:31 
Viegli lasāms, tāds patīkams:)
 Plaanpraatinjsh  2009-03-31 12:32 
Jā,šogad Sahārā uzsniga sniegs.Biji tur?
 assortina  2009-03-31 20:14 
Drūmi!!
 klusaisMiileetaajs  2009-03-31 20:40 
Kur ir drūmi, tur ir krūmi. :))
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?



Lietojam sīkfailus, lai personalizētu saturu un reklāmas. Sapratu