Tavas rokas mani neglābs...

es apzinos
savas vājības un arī savas stiprās puses
es neļauju rūgtumam ienākt
lai arī kādos viltīgos veidos
tas tuvojas
kad cenšas tas mani savaņģot,
es smaidu,miedzot ar aci tam
-draudziņ, pazīstu tevi, nekas nesanāks
nav veldzējama,mērcējama dvēsele miglas zupā,
es pieberu smaida krustnagliņas,
iemērcu kājas siltos garaiņos un tvaikoju laika mērvienības
tas, ko pasniedz kā mērci, man nepietiek
es mīlu atdzerties un neatcerēties vakardienu
tās vairs nav..nav arī atmiņu..
rīt es dzeršu slāpes no tevis, man sāpēs, bet es nerimšos
iegremdēšos tavu matu jūrā un neatmodīšos
tavas rokas mani neglābs,
tās drīzāk nogrūdīs mani no klints