Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Dzīvā dzīve

Es uzdrīkstēšos stāvēt pretī sāpēm
Un smaidīt cauri neskaitāmām bruņām,
Redzēt gaismas staru tumšā ēnā,
Aizmirstot par ārstu smagām runām.

Es priecāšos par to, ka dzīva esmu,
Par to, ka saule aust un riet,
Un dzīvā dzīve elpā klusā,
Caur logu lēni, lēni iet.

Tur ozols skatās tikai augšup
Un kļava vienmēr rokas sniedz,
Bet ābele kā dabas māte
Uz nakti saldu dziesmu dzied.

Nu kā es tādā dzīvā dzīvē
Varu nepasmaidīt tev?
kad laiks tik labvēlīgs pret mani,
savā klēpī maigi ņem.
Viedokļi par dzejoli
 klusaisMiileetaajs  2008-10-19 07:56 
Neprasi nevienam atļauju, bet stāvi tik nost! :)
 Vejslota  2008-10-19 09:26 
Tavssargs ar būs gandarīts par Tavu stingro stāju! :)) Es jau tik priecājos...arī par
dzejoli... :):))
 planeeta  2008-10-19 12:08 
A šitais labs, kā mantra, kad sū..gi - tik burbulē un varētu labāki palikt.:))
 tavssargs  2008-10-19 14:12 
Piekrītu Vēja slotai! Stājai jābut!
 vanadziene  2008-10-19 16:17 
Labvēlīgs laiks, labvēlīgi cilvēki, labvēlīga vide, tas viss palīdz cīnīties ar
dažādām problēmām, ko mums šī dzīve pamanās sagādāt un pasniegt uz paplātes...:)
Nosaukums likās par daudz dzīvīgs,- tad jāsāk "apsmadzeņot", kāda būtu mirusi
dzīve...
 linkoln  2008-10-19 17:01 
Vanadzien, dzīvot var un var nedzīvot! Cik daudzi dzīvo, eksistējot! Tāpēc nosaukums
- dzīvā dzīve!
Tas, ka esam piedzimuši, nenozīmē, ka visi dzīvojam!!!
 mistik  2008-10-19 22:40 
Labs! Uzmundrinošs!!
 samgnus  2008-10-20 23:45 
Sirms Tētis, līku muguru,
Ar vaiga sviedriem strādā
Lai gūtu dienas labākās,
Viņš
dēlam latus gādā.
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?



Lietojam sīkfailus, lai personalizētu saturu un reklāmas. Sapratu