Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Joks un pateicība – divi vienā! :)

Atkal rīts ir mani apmānījis,
Jokoties tam ļoti tīk ,
Nogrieza viņš naktij asti
Un mani sveicina – labrīt!

Skatos logā – saule nelec,
Zvaigznes labsajūtā smaida.
Redzi, ir uz zemes cilvēks,
Kas savu skatienu tām raida!

Nebija man šorīt dusmu,
Bet klusa pateicība gan,
Jo tagad zinu – mani gaida
Tur, kur rīta dziesma san…

Viedokļi par dzejoli
 linkoln  2008-10-18 16:38 
Atļaušos nokomentēt savu dzejoli - labāk klusa kritika nekā glaimi vārdi!
Lai jauka
dieniņa visiem kritiķiem! :)
 klusaisMiileetaajs  2008-10-18 17:14 
Uz Krieviju brauksi, vai..? :))
 Edgaram_po  2008-10-18 18:59 
Man patika - pirmkārt, par pozitīvismu.
 mistik  2008-10-18 21:22 
Kas agri mostas, vairāk paspēj!! Dzīvi izbaudīt! :)
 vanadziene  2008-10-18 21:31 
Dzejolis ir kā sauciens LABRĪT!!!
 Vejslota  2008-10-18 21:46 
Uz vecumu arvien mazāk cilvēki guļot...:P:)))))))
 planeeta  2008-10-18 22:39 
Vejslota, ko tu tautu traumē (tb mani)?!
 linkoln  2008-10-18 23:42 
Tevi vai, Planētiņ? Tu no dzelzs darināta, bet sirdī rasas pērle zelta! :)
 klusaisMiileetaajs  2008-10-19 08:08 
Planētiņ, planētiņ..! - domā zobus griezdanma. :)))
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?



Lietojam sīkfailus, lai personalizētu saturu un reklāmas. Sapratu