ne tālums, tuvums nogalina (kaut kā tā)

neskaitāmas reizes
es ļāvu ugunij lēnām dzist
tīksminoties
kā mazpamazam viena roka, tad kāja, tad zods
sāka stingt un ar baudu
jūtot, ka sirds muskulī asins stājas
murmināju
kā caur pazemes tuneļa pieskaņu balsī
– beidzot.. beidzot es uzzināju
kā tas ir – nomirt, dzīvot un rimt
mīlestību kā pavedienu stipri sienot
balsij atbalsi un no sevis daļu
tik stipri, tik stipri, ka nesaraut
tavs padevīgais un piekļāvīgais trauslums
pārliecina
ķēdes saraujot tuvāk piekļūt
ne tālums , tuvums nogalina...