monologs... pašam ar sevi sadzīvot

autors: kurkurmiitis [dzejoļi]

kaut kur
aizelsies klejoju
par tālu, debesīs pilnmēness
kāri velku gaisu, krūtīs sāp,
nepietiek ar šo dienu, ar mirkli
par maz un tu tālu
domāju,
kā dzīve beigsies
mugurā trako krekls, logiem restes
nabagmāja
vai sapņi – ilūzijas
monologs...
saruna pašam ar sevi
nebijušu notikumu atsvari pie kājām
kad elpoju, mīlu, nīstu
man gribas tālu tālu prom
tikai neliec smaidīt, kad negribu
klauna grimasēs savilksies seja
mani nebaida vientulība
vienmēr kā sapņojot eju
tikai neliec smaidīt,
kad augums dusmās un sāpēs trīc
negribu briesmonis būt
kam viss vienalga
kas dara, kā pieprasīts...

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
kaijaa	2008-09-16 08:04
arī tad kad krūtīs trako krekls sāp un mēness spiedz uz grimētavas sānu spoguļa uzkārtā klauna grimase... neiemiedz smaidi kaut bail tā vienaldzība reiz pienāks bez tevis kas tur tā gail?
Vejslota	2008-09-16 08:29
Turpini tādā garā un tad jau pie kaut kādas atziņas nonāksi! :P :)
planeeta	2008-09-16 09:22
Es sajūsminos, nu taču paņēma, ka maz nemetas!:))
Susurlacic	2008-09-16 14:35
saruna ar sevi,, saruna ar visgudrāko :)
klusaisMiileetaajs	2008-09-16 16:44
Ha! Beidzot arī Tevi uz dzejnieku kursiem Tvaika ielā aizsūtīja, ko? :))
mistik	2008-09-16 20:24
Pilnmēness iedarbība!!
lauvene4	2008-09-17 01:35
nebijušu notikumu atsvari pie kājām... patika:))
Minelli	2008-09-18 19:01
beidzot no Tevis atkal kāds dzejolis! :)

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!