nē, ne jau tā

nē, ne jau tā
nejautā, kur manas dienas
ar asins krāsām sajauktas tiek
nejautā.. un
kad acis tavas kā spogulis mirdzēs
sirds avots pie sevis kad sauks
es atgriezīšos
vakara krēslā, sirdi strauju
nedomājot
par likteni
par nolemtību
notrīcēs augums...
piedošanu lūgšu par sāpēm
ko negribot nodarīju..
es būšu tavs
līdz
skurbums izirs, dūmi gaisīs
sitīs krūtīs un atpakaļ sauks
tavs nerimstošais "lūdzu"
morāle,nezinot mīlu
punkts.