par agru vai vēlu, kas zina

par agru vai vēlu, kas zina
neīsti, īsti
kamolā satīti
tik, cik mēs bijām, mēs bijām
ne cukurā izvārtīti
reizēm nežēlīgi skarbi līdz sāpēm
pavedienos redzami mezgli, kas atgādina
straujiem vējiem
var notriekt pie zemes, bet ne pakļaut
par lepnu,
un
par burām, par straumēm,
par to, ko vienatnē jūtam
maza kastaņa sirds
vēl vairāk slēpjas aiz adatām asām
bet rudens bezgodis klāt
un nenoslēpties...
tad klāt salnas un ...pavasaris