ar vēju uz spārniem..

autors: kurkurmiitis [dzejoļi]

Es sēdēju, domās iegrimis klusi,
kā izslāpusi ,
glaudies klāt,
liekot galvu uz krūtīm,
salds un vijīgs,
kautrīgums zudis,
tavs kailais augums,
nodreb, manās rokās..
no glāstiem krūtis kļūst stingras,
tiecas pēc lūpām un es skūpstu.
Nevaldāma sirds sitas,
apvijies augumam manam,
kā zāle pirms vētras,
trīsas un svētlaimīgi vārdi,
jūtot,
es tevī tik maigi,
kā atbrīvojot atrodu sevi
kaislē..
tu smaidi, mēs saplūstam kopā..
kā putni
lidojumā, bez mērķa, bez ceļa
ar vēju uz spārniem..

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
Vejslota	2008-04-10 08:54
Šitādu vēju es arī esmu manījusi. :)) -Vējslota.
kollin	2008-04-10 08:56
...uhhhhh...:)))
planeeta	2008-04-10 09:37
PāāvāZāāāris ir atnāāācis (dzied).:))
Burve77	2008-04-10 11:34
jā, tas vējš varēja tos liekos komatus arī aizpūst projām, bet ir jau labs:))
vanadziene	2008-04-10 16:53
Mīlestība atlido vēja spārniem-glāsta, ietin, apskauj, pat tad kad tā aiztrauc tālāk, kaut ko viņa sirsniņā tomēr ir iedēstījusi... ))
mistik	2008-04-10 21:42
Jauks pavasara vējiņš!! :)

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!