Mans laiks

Tas ir mans laiks.Tas tā kā alvas zaldātiņi
No manis projām aiziet striktiem soļiem.
Dod,Likteni,lai godam galā nokļūst viņi,
Lai soļi nesajūk un neķeras aiz oļiem!
Ar mani paliek viss,kas reiz ir bijis,
Pat tas,ko labprāt negribētos pieminēt.
Var izzust mākoņi,kad pērkonlietus lijis,
Un sniega kupenas var saulē izdēdēt,
Bet katra mana mūža raibā diena
Paliks man.Un man par to ir prieks.
Ak,tas nekas,ka pienāks reiz tā viena,
Kad Liktenis pavisam lielu mieru sniegs!