Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Mūzas

Viņa bija tik mīļa ,
tik piekļāvīga un maiga-
tāds varētu būt viņas vārds-Maiga.
Tā cita nāca kā laimes jausma,
kā rīta blāzma.
Es viņu sauktu par Ausmu.
Vēl viena bija koša no vaiga,
žilbinoša-un vārdā Zaiga.
Un tā,kura klusēja,
bet kurai smaidīja acis zilgās,
tā laikam bija tā Ilga.

Es nebiju starp mūzām šīm.
Es biju gaistoša-balts sniegs
no violetām debesīm.
Viedokļi par dzejoli
 Amariilis  2008-02-14 01:18 
es nesaprotu, kā nav kauns sūtīt šādus mēslus, kuros nav nekā vērtīga, un kur nu vēl
kaut minimāli asprātīga.
 sarma7  2008-02-14 05:56 
amariilis, ir lasīti arī sliktāki darbi...
 klusaisMiileetaajs  2008-02-14 07:01 
Maigonim un Laimonim šis dzejolis noteikti patīk, tāpat kā man, jo pazīstu šīs trīs,
dzejolī minētās, dāmas. :))
 ahma  2008-02-14 21:45 
Vai rakstīt dzejoļus drīkst tikai ģēniji?Domāju,to var darīt visi,ja vien rodās tāda
vēlēšanās.Var būt kādam tas ir vienīgais veids kā izpausties.Tāpēc par dzejoli
teikšu-domāts bija mīļi.Jauku Valentīndienu!!
 mistik  2008-02-15 22:49 
Man ļoti patika! Draiska, mazliet viltīga noskaņa!:)
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?