Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Lemūri leļļu dārzā

Viņš ir lemūrs -
Acis lielas un tumšas
Un ciet.
Un briesmas garām iet.
Lemūrs.
Aiz mūriem.
Es garām eju pēdējo reizi un kāds ar rozi vai akmeņiem met.
Es nejūtu.

Uz ziemeļbriežu samtainiem sāniem
mūsu mājas plānu
zīmēju.
tur podiņu krāsnis trīs, trepes un amariļļi
un lemūri maziņi,
visi kā viens,
krāsoti rozā un sprostoti leļļu dārzā
no marmora.

Lai dzīvo sapnis.
Lai dzīvoju es,
Kur rozā viss uzzīmēts
Ar tinti neredzamu.
Viedokļi par dzejoli
 kaijaa  2007-12-18 08:25 
ak neredzamais rozā
tik strīpains kā lemura aste
vai spēšu ielikt pārmaiņu
grozā
tos ziemeļbriežu sapņus
kas smagi, tik smagi
kā leļļu un lācīšu nasta...
 Lichia  2007-12-18 09:05 
O..!
 planeeta  2007-12-18 19:16 
Šis un tas.:)
 Sentendre  2007-12-19 00:47 
no laika gala cilvēki sekoja ziemeļbriežiem, te nu tas ir!
Uz brieža sāniem
uzzīmēti plāni par mājām.

Bet lemūri???
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?